Politikas tēmas
Pāreja uz klimatneitrālu kontinentu līdz 2045. gadam
ES klimata un enerģētikas satvarā 2030. gadam ir izvirzīts mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.
Tomēr, ņemot vērā pierādījumus par emisiju trajektoriju, Eiropas Savienības 2030. gada klimata mērķu plānā ir izvirzīts jauns priekšlikums līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55 %, tādējādi palielinot iepriekš izvirzīto mērķi - vismaz par 40 % līdz 2030. gadam.
Pāreja uz agroekoloģiskām lauksaimniecības sistēmām var palīdzēt sasniegt šo mērķi, kas ir viens no ES stratēģijas "No lauku saimniecības līdz galdam" mērķiem, paātrinot pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu. UNISECO secinājumi liecina, ka:
- agroekoloģiskā lauksaimniecība var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties to ietekmei, piemēram, izmantojot humusa veidošanos un reģeneratīvu aramzemniecību Austrijas austrumos;
- atjaunojamās enerģijas iekļaušana lauksaimniecības sistēmās ļauj gūt jaunus ienākumus, kompensēt saimniecības enerģijas izmaksas un veicināt starptautisko, ES un valsts saistību izpildi attiecībā uz klimata neitralitāti (skatīt Apvienotās Karalistes stāstu karti, Somijas gadījumu izpētes politikas kopsavilkumu);
- izmaiņas lauksaimniecības praksē var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no aramzemes (skatīt Austrijas gadījumu izpēti).
Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšana
ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un līdz 2030. gadam panākt Eiropas bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos. Kvalitatīvie un kvantitatīvie pierādījumi par agroekoloģisko saimniekošanas praksi, kā arī konkrētu gadījumu demonstrējumi liecina par bioloģiskās daudzveidības pieaugumu. Secinājumi ietver:
- izmaiņas saimniekošanas praksē var palielināt ģenētisko, sugu un biotopu daudzveidību (skatīt Vācijas gadījumu izpēti);
- bioloģisko daudzveidību un ūdens kvalitāti augļu dārzos var aizsargāt, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un piekļuvi tirgum (skatīt Grieķijas gadījumu izpēti);
- bioloģisko daudzveidību var palielināt un uzlabot ainavu pārvaldību, vienlaikus saglabājot lauksaimniecības rentabilitāti, izmantojot vietējās vērtību ķēdes (sk. Itālijas gadījumu izpēti);
- var palielināt tradicionālo un bioloģisko piensaimniecību ekonomisko dzīvotspēju, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību pļavās un ūdens resursu kvalitāti (sk. Latvijas gadījumu izpēti).
Ne visus politikas mērķus var sasniegt vienlaicīgi vai bez savstarpējām sekām. Kvantitatīvie pierādījumi tika iegūti no 13 gadījumu pētījumiem visā Eiropā, kuros tika piemēroti 28 dažādu agroekoloģisko saimniecību prakšu scenāriji salīdzinājumā ar status quo.
Secinājumi liecina, ka pāreja uz agroekoloģiskām lauksaimniecības sistēmām var palielināt sabiedrisko labumu nodrošināšanu (piemēram, bioloģisko daudzveidību, klimata stabilizāciju, augsnes kvalitāti, SEG emisiju samazināšanu). Tomēr šie ieguvumi ir atkarīgi no konteksta (piemēram, esošās prakses bāzes emisijas, vietējais klimats), un tos var apmainīt ar lielākām izmaksām, kapitālieguldījumu nepieciešamību un saimniecību ienākumu samazināšanos (piemēram, par aptuveni 5 %) (Albanito et al., 2021). Šādi kompromisi starp zemi kā klimata pakalpojumu sniedzēju un lauksaimniecībā izmantojamo zemi, visticamāk, kļūs arvien aktuālāki, jo klimata ietekme pastiprināsies.