Politika un stratēģijas 

Ir panākts progress, lai novērstu šķēršļus pārejai uz agroekoloģisko saimniekošanu. Šie šķēršļi tiek pārvarēti, izmantojot virkni politikas virzienu un pasākumu. Tika novērtēts, ka ES regulām un direktīvām attiecībā uz lauksaimniecības praksi ir pozitīva nozīme pārejā uz agroekoloģiju. 

Politikas un stratēģiju analīze 15 valstu gadījumu pētījumos liecina, ka KLP I pīlāra politikas instrumentiem ir vājāka saikne ar agroekoloģisko pāreju nekā II pīlāra instrumentiem (Linares Quero et al., 2020). No pēdējiem minētajiem instrumentiem par visefektīvākajiem tika atzīti agrovides pasākumi, bioloģiskā lauksaimniecība, saimniecību modernizācija un ieguldījumi, kā arī konsultācijas, informācija un apmācība. 

Tika apzināti inovatīvi tirgus un politikas stimuli, kas ir piemēroti, lai veicinātu pāreju uz agroekoloģiju (Galioto et al., 2021). Pārtikas politikas ietvaros augsti novērtēti agroekoloģiskās pārejas veicināšanas pasākumi, proti, bioloģisko produktu publiskais iepirkums sabiedriskajām ēdnīcām un valsts pārtikas stratēģijas. No tirgus instrumentiem kopumā pozitīvi tika vērtētas sertifikācijas sistēmas, taču viedokļi bija atšķirīgi, un dažkārt tie atšķīrās.

Kultūra un domāšanas veids var būt šķēršļi pārejai uz agroekoloģiskām lauksaimniecības sistēmām. Lauksaimnieki, iestādes, iestādes, uzņēmumi un citi vērtību ķēžu dalībnieki bieži vien paļaujas uz to, ka viņiem ir pazīstamas esošās pieejas un uz pieredzi balstīti rezultāti. Pretošanās pārmaiņām, nepārbaudītas pieejas vai inerce mainīt nostāju kavē jaunu ideju un prakses ieviešanu. Lauksaimniekiem ir senas tradīcijas neformāli vai formāli sadarboties, piemēram, lauksaimniecības tehnikas apvienībās (piemēram, CUMAs, Francija; RingLink, Apvienotā Karaliste). Tomēr pierādījumi liecina, ka lauksaimnieki atzīst sadarbības vērtību, bet gaida, kad to ierosinās kāds cits (piemēram, Čehijas gadījuma pētījums). Gatavību īstenot agroekoloģisko praksi nosaka uzticēšanās starp lauksaimniekiem un citiem dalībniekiem, kas var būt zema politikas pasākumu, piemēram, agrovides shēmu, īstenošanā vai uzraudzībā. Apvienotās Karalistes gadījuma pētījumā gūtie dati liecina par pieejām, kā novērst šādus šķēršļus, izmantojot efektīvus koprades forumus, tīklu veidošanu un sadarbību.

Spānijā, Navarras provincē, gūtie pierādījumi liecina par to, cik efektīva ir Lauku attīstības programmas 16.2. pasākuma izmantošana, lai finansētu inovatīvus projektus, kas ļauj kopīgi izmantot tehniku, savākt un pārdot bioloģisko produkciju no maziem ražotājiem un atbalstīt bioloģiskās un vietējās produkcijas ikmēneša tirgu. Pierādījumi par līdzīgas pieejas priekšrocībām ir bioloģiskajiem apgabaliem (piemēram, Chianti, Itālija; Itālijas gadījuma izpēte).

Citu iniciatīvu piemēri, kas, kā pierādīts, palīdz pārejai, ir šādi: 

• daudzgadu ieguldījumu plāni, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju (piemēram, pāreja uz jaunām persiku apgriešanas sistēmām, Grieķijas gadījuma izpēte);
• sadarbības veicināšana visā vērtību ķēdē, atbalstot kolektīvus agrovides pasākumus (piemēram, Grieķijas gadījuma izpēte);
• Lauksaimnieku sadarbība ražošanas laikā (piemēram, kopīga kompostēšana, kopīgas laika prognozes; Itālijas gadījuma izpēte); 
• zināšanu palielināšana par ienākumu alternatīvām intensīvai lopkopībai (Šveices gadījuma izpēte);
• uz pierādījumiem balstīti konsultāciju pakalpojumi, kas vērsti uz jaunām praksēm (Grieķijas gadījuma izpēte), un zināšanu trūkuma novēršana, piemēram, par augsnes saglabāšanas praksēm (piemēram, Ungārijas gadījuma izpēte); 
• cenu piemaksu nodrošināšana, ieviešot agroekoloģiskās prakses standartus, atvieglotu lauksaimniekiem un uzņēmumiem līgumu slēgšanu par produkciju (Zviedrijas gadījuma izpēte). 

Uzlabots atbalsts kolektīvām darbībām varētu atvieglot lauksaimniekiem piekļuvi īpašām mācībām, pārstrādes iekārtām un lauksaimniecības tehnikai, ko viņi citādi nevarētu atļauties. Tas palīdz arī saziņai starp lauksaimniekiem un veicina zināšanu apmaiņu starp līdzīgiem lauksaimniekiem, kas var mazināt lauksaimnieku nevēlēšanos uzņemties risku, kas saistīts ar jaunas agroekoloģiskās prakses ieviešanu. Tīklošana veicina sinerģiju veidošanos starp vietējiem vērtību ķēdes dalībniekiem, kas varētu nodrošināt taisnīgāku pievienotās vērtības sadali, tādējādi atbalstot vietējo lauku attīstību.
 

Bioloģiskās lauksaimniecības prakse

Bioloģiskās lauksaimniecības prakses pieaugums Eiropā ir sākumpunkts pārejai uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi. Dažās nozarēs un jomās šis pieaugums ir bijis straujš (piemēram, piena lopkopība, Latvija). 

Šādu pāreju veicinās mehānismi, kas atbalsta lauksaimniecības prakses integrētas pieejas, kas atspoguļo agroekoloģiskās lauksaimniecības prakses sarežģītību (piemēram, kompleksu augseku ieviešana ar pākšaugiem, barības un mēslojuma ražošana saimniecībā, bioloģiskās daudzveidības un augsnes kvalitātes uzlabošana u. c.; Latvijas piemērs). Tas nozīmētu atteikšanos no šaurāk definētiem vides, sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. 

Tomēr pāreja uz agroekoloģiskām lauksaimniecības sistēmām un praksēm prasa mazināt risku, kas saistīts ar nepieciešamajām investīcijām un darbībām (piemēram, ilgtermiņa līgumi ar privātiem uzņēmumiem, piemaksa par ilgtspējas praksi; Zviedrijas gadījuma izpēte).
 
Nepieciešams stiprināt vērtību ķēdes dalībnieku pozīcijas, lai attīstītu impulsu produktu ieviešanai un nepārtrauktai pārejai (piemēram, bioloģiskā piena lopkopība, Latvija). 

Infrastruktūra

Piegādes ķēžu integritātes un atsevišķu uzņēmumu vai nozaru ekonomiskās dzīvotspējas apdraudējumi ietver vietējās infrastruktūras trūkumus. Šāda infrastruktūra ietver infrastruktūru ārpus saimniecības: 

• transports (piemēram, autoceļu, dzelzceļa, prāmju tīkli); 
• kultūraugu un liellopu piegādes ķēžu kvalitāte un efektivitāte (piemēram, novietnes, lai nodrošinātu mājlopu labturības standartus tirgos; Apvienotās Karalistes gadījuma izpēte); 
• vietējās kautuves un miesnieki; 
• nefosilā kurināmā piegāde (piemēram, ūdeņradis transportam un lauksaimniecības tehnikai);

un saimniecībā: 

• uzglabāšana (piemēram, skābbarība, ūdens);
• higiēnas iekārtas (piemēram, dušas, apģērbs; piemēram, Rumānijas gadījuma izpēte);
• produkcijas pārstrāde saimniecībās uzlabotu saimniecību ekonomisko stabilitāti dažās vērtību ķēdēs (piemēram, piena produkti, Lietuvas piemērs). 

 

Zināšanu apmaiņa

UNISECO konstatējumi atklāj, cik nozīmīgas ir konsultācijas, pētniecība, inovācija un apmācība lauksaimniecības sistēmu sociālajos tīklos. Tirgus politikas un instrumentu analīze parādīja, ka zināšanu bāzes stiprināšana par lauksaimniecības praksi un atbalsts lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmai ir svarīgi soļi, lai atbalstītu agroekoloģisko lauksaimniecības sistēmu izplatību (sk. Quero et al., 2020). Tas arī veicina lauksaimnieku nevēlēšanās uzņemties risku mazināšanu un patērētāju iespēju palielināšanu. 

Forumi, kas veicina efektīvu zināšanu apmaiņu, piedāvā potenciālu informēt ietekmīgās personas iestādēs (piemēram, lauksaimniekus, valsts iestādes, uzņēmumus, pētniecību). Efektīvu šā procesa mehānismu piemēri ir Ziemeļaustrumu Skotijas lauksaimniecības konsultatīvā grupa (NESAAG; Apvienotās Karalistes gadījuma izpēte); Lauksaimniecības kameras kā neatkarīgu konsultatīvo pakalpojumu koordinācijas centra lomas palielināšana (Ungārijas gadījuma izpēte); reģionālais lauksaimniecības un inovāciju sistēmu koordinācijas centrs (Itālijas gadījuma izpēte).

 

Sociālās tiesības

UNISECO secinājumi sniedz ieskatu par agroekoloģisko lauksaimniecības sistēmu un saimniekošanas prakses potenciālu veicināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu. Tie ietver konsultāciju, pētniecības, inovāciju un apmācības nozīmi lauksaimniecības sistēmu sociālajos tīklos, kas palīdz sasniegt ANO 4. ilgtspējīgas attīstības mērķi par izglītību un mūžizglītību. Iespējas mācīties, apstrīdēt un diskutēt par jauniem pierādījumiem no dažādiem viedokļiem palīdz novērst šķēršļus agroekoloģiskās prakses ieviešanai.

Pierādījumi liecina, ka rūpniecībai un lauksaimniekiem ir vajadzīgas darba prasmes, mācekļa prakse, mūžizglītība un absolventi, bet darba tirgū viņi saskaras ar konkurenci (Apvienotās Karalistes gadījuma izpēte). Ilgtermiņā ir nepieciešama stratēģiska pieeja apmācības, izglītības un mūžizglītības nodrošināšanai, lai to izmantotu attiecīgās iestādes un lai tā būtu pievilcīga potenciālajiem studentiem un skolēniem.

Galvenais UNISECO ieteikums ir atbalstīt īpašas izglītojošas kampaņas, kā arī sertifikācijas un marķēšanas shēmas, lai radītu pieprasījumu pēc agroekoloģiskiem produktiem. Agroekoloģisko tēmu iekļaušana formālās izglītības programmu (vidējās un augstākās izglītības) mācību programmās varētu palīdzēt izveidot jaunu lauksaimnieku paaudzi, kas pievērstu lielāku uzmanību dažādu lauksaimniecības metožu ietekmei uz vidi un veselību. Šāda izglītība un apmācība varētu arī uzlabot informētības līmeni par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīkiem, kas ir ļoti svarīgi pārejai uz agroekoloģiju Eiropā. 

Mācības būtu jāplāno tā, lai tās būtu: 

• pielāgota izmantošanai un pieejama visu veidu dalībniekiem; 
• atbilst visiem lauksaimniecības sistēmu agroekoloģiskās pārejas posmiem; 
• atbilstošas atsevišķu dalībnieku dzīves posmam; 
• vienlaikus ar tehniskajām un sociālajām inovācijām.

Rezultāti ir atspoguļoti politikas kopsavilkumā par ieteikumiem konsultāciju, izglītības un mūžizglītības atbalstam, lai veicinātu pāreju uz agroekoloģiju.