Eiropas Komisija un starptautiskās iestādes
Apvienoto Nāciju Organizācijas programmā 2030 (saite angļu valodā) ir izklāstīts rīcības plāns cilvēkiem, planētai un labklājībai ar 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (saite angļu valodā) un 169 uzdevumiem. Kopš to publicēšanas 2015. gada septembrī ilgtspējīgas attīstības mērķi ir kļuvuši par kopīgu mērķu kopumu starptautiskā, Eiropas un valstu līmenī. Šie kopīgie mērķi balstās uz citiem starptautiskiem nolīgumiem un konvencijām vai ir atspoguļoti tajos:
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Parīzes nolīguma (saite angļu valodā) "mērķis ir stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem, ņemot vērā ilgtspējīgu attīstību un centienus izskaust nabadzību". Tajā ir izvirzīts mērķis ierobežot globālo sasilšanu, lai tā nepārsniegtu 2°C vai 1,5°C virs pirmsindustriālā perioda līmeņa, un to ir apņēmušās ievērot gandrīz visas valstis.
- Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) parakstītājas valstis ir "apņēmušās saglabāt un ilgtspējīgi izmantot bioloģisko daudzveidību tagadnes un nākamo paaudžu labā".
- Orhūsas Konvencija (saite angļu valodā) par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem . Šo konvenciju un nolīgumu īstenošana ir iekļauta Eiropas, valstu un reģionālajā politikā.
Attiecīgi Zaļajā kursā ES ir izvirzījusi mērķus līdz 2050. gadam panākt, lai nebūtu siltumnīcefekta gāzu neto emisiju, lai ekonomikas izaugsme nebūtu saistīta ar resursu izmantošanu un lai neviens cilvēks un neviena vieta netiktu atstāta novārtā. Tā atzīst, ka "klimata pārmaiņas un vides degradācija ir eksistenciāls drauds Eiropai un pasaulei". ES ir noteikusi politikas saistību kopumu ES līmenī: klimata politika, piesārņojuma izskaušana, bioloģiskā daudzveidība, ilgtspējīga lauksaimniecība, lauksaimniecība un bioloģiskā daudzveidība un "no saimniecības līdz galdam" .
Pāreja uz agroekoloģiskām lauksaimniecības sistēmām un saimniekošanas metodēm paver iespējas risināt globālas nozīmes problēmas, jo īpaši klimata pārmaiņas, samazināt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un panākt sociālo taisnīgumu. UNISECO projektā gūtie secinājumi sniedz jaunus pierādījumus par to, kā agroekoloģija var palīdzēt sasniegt vairākus ilgtspējīgas attīstības mērķus, risinot vides, ekonomikas un sociālos jautājumus. Sadarbojoties ar vietējiem lauksaimniecības sistēmu dalībniekiem 15 gadījumu pētījumos (saite angļu valodā), apvienojumā ar teritoriālā līmeņa analīzi (saite angļu valodā), rezultāti parāda, kā var palīdzēt risināt klimata pārmaiņu problēmu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, radīt apstākļus bioloģiskās daudzveidības samazināšanai, veicināt ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus, uzlabot izglītību un mūžizglītību, kā arī palielināt izpratni par spiedienu uz sociālajām tiesībām.