Secinājumi, kas gūti, modelējot teritoriālo ietekmi, ko rada agroekoloģisko pieeju kopuma plaša mēroga īstenošanas scenāriji visā Eiropas Savienībā, liecina, ka ES ir iespējamas daudzas agroekoloģiskas nākotnes attīstības iespējas, neapdraudot nodrošinātību ar pārtiku un uzlabojot vairākus ilgtspējības rādītājus, ja tās tiek iekļautas plašākās pārtikas sistēmu pārmaiņās. Visas agroekoloģisko prakšu kombinācijas ražošanas jomā visā Eiropas Savienībā var sniegt daudzkārtēju labumu videi. 

Īpašu klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu var izmantot agromežsaimniecība un ar to saistītā oglekļa sekvestrācija koksnes biomasā, kas var kompensēt ievērojamu daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada lauksaimniecība nākotnē (Mayer et al., 2021).  Līdz 2050. gadam ES ir iespējams palielināt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību un samazināt SEG emisijas. 

Ietekme uz ES ražoto un importēto pārtikas produktu cenu izmaiņām ir modelēta saskaņā ar importa tarifu un patēriņa nodokļu scenārijiem. Ekonomikas modeļa interpretācija liecina, ka ES ražošanas nodokļu, ES patēriņa nodokļu un ES importa tarifu scenāriju kombinācija ir pietiekama, lai iegūtu biofizikālā modeļa kvantitatīvos rezultātus. Kopumā šie trīs scenāriji ir līdzvērtīgi ļoti spēcīgas politikas intervences īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz ES ražošanu. Turpretī agroekoloģiskā eksporta scenārijs ir līdzvērtīgs mērenākai politikas intervencei, jo tā ietekme uz saražoto, patērēto un tirgoto daudzumu ir salīdzinoši neliela.

D4.2 - Report on Participatory Scenario Development of Agro-ecological Farming Systems (link to Zenodo)

D4.3 - Territorial Impacts and Lessons Learnt of the Diffusion of AEFS in the EU (link to Zenodo)

Sīkāku informāciju par teritoriālo ietekmi un tās ģeogrāfisko sadalījumu var atrast telpiski skaidrā interaktīvajā tiešsaistes rīkā (Sociāli ekoloģisko sistēmu mijiedarbības rīks - SESSIT).