Ieteikumi par politikas un tirgus stimuliem pārejai uz agroekoloģiskām lauksaimniecības sistēmām un agroekoloģisko lauksaimniecības prakšu ieviešanas uzlabošanai visā ES ir šādi:

• atbalstīt zināšanu apmaiņu un tīklus, izveidojot oficiālus zināšanu tīklus un citus lauku apvidu dalībniekus ar uzticamiem un kvalificētiem padomdevējiem agroekoloģijas jautājumos kā pilna laika tīklu vadītājiem (piem., Vācijas piemērs);
• apmācīt lauksaimniekus un konsultantus, tostarp izmantojot savstarpēju sadarbību, iesaistot lauksaimniekus, kas guvuši panākumus agroekoloģiskās lauksaimniecības prakses īstenošanā (piemēram, Itālijas gadījuma izpēte);
• izstrādāt fiskālos pasākumus, lai palīdzētu izlīdzināt agroekoloģisko produktu izmaksas patērētājiem salīdzinājumā ar tradicionālo lauksaimniecības sistēmu produktiem (piemēram, samazināt PVN bioloģiskajiem piena produktiem no 21 % līdz 5 %; ieteikums, kas izriet no Latvijas gadījuma pētījuma).
• nodrošināt, ka dalībnieku apvienības var pretendēt uz politisko atbalstu; 
• izmantot uz rezultātiem balstītus un uz sadarbību balstītus agrovides pasākumus un maksājumus par ekosistēmu pakalpojumiem; 
• nodrošināt stimulus zemes īpašniekiem; 
• veicināt publiskā iepirkuma programmas, tirdzniecības standartus un vides un pārtikas noteikumus;
• ieviest vai veicināt jaunu vai pārskatītu marķēšanu, informētības kampaņas zemes īpašniekiem, vērtību ķēdes dalībniekiem un patērētājiem; 
• izstrādāt pamudinājumus, lai veicinātu turpmākas pārmaiņas, kas vērstas uz veselīgu uzturu un pārtikas atkritumu samazināšanu. 

Sīkāka informācija par šiem politikas ieteikumiem ES un valstu līmenī ir sniegta Schwarz et al., 2021.