Politikas pasākumi zināšanu veicināšanai un sadarbības atbalstam ir galvenie instrumenti, lai veicinātu pāreju uz agroekoloģiju Eiropā, jo īpaši tur, kur saimniecības iepazīstas ar agroekoloģisko praksi un tām ir jāveido zināšanu bāze. Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem ir agroekoloģisko pāreju pamatā, kas ietver pāreju no ražošanas, kas balstīta uz intensīvām izejvielām, uz ražošanas, kas balstīta uz zināšanām, paradigmu. Sadarbības pasākumiem ir potenciāls radīt sinerģiju starp dažādām pārtikas ķēdēm un to iekšienē, uzturēt spēju veidošanu, kā arī veicināt patērētāju iesaistīšanos. Agrovides maksājumi un maksājumi par ieguldījumiem būtu vēl vairāk jāpielāgo un jāvirza konkrētiem saimniecību veidiem (piemēram, mazām un vidējām saimniecībām), lai veicinātu plašākas pārmaiņas un nodrošinātu jaunās prakses pastāvību. Kopējās lauksaimniecības politikas Lauku attīstības programmā ir iekļauti šādi instrumenti, tomēr tos varētu koriģēt un mērķtiecīgi virzīt, lai agroekoloģiju uzskatītu par prioritāti. Uz rezultātiem balstīti maksājumi par agroekoloģisko praksi ir svarīgi inovatīvi instrumenti, kuru priekšrocības ir novērotas izmēģinājuma projektos. Lauksaimnieku iesaistīšana rezultātu uzraudzībā varētu uzlabot pasākumu rentabilitāti. 

Agroekoloģiskām pārmaiņām ir nepieciešami vidēja termiņa stratēģiskie plāni, kas varētu veicināt pārmaiņas saimniecību līmenī un ļautu pakāpeniski paplašināt agroekoloģiju teritoriālā līmenī, izmantojot:

• uzlabojot lauksaimnieku zināšanas, izmantojot sadarbību un savstarpēju mācīšanos, par agroekoloģijas priekšrocībām videi un ekonomiskajām iespējām, integrējot pašreizējo EIP-AGRI darbības grupu pieredzi;
• palielinot vietējo dalībnieku spēju veidot agroekoloģiskus tīklus un ilgstošu horizontālu un vertikālu sadarbību pārtikas apritē, izmantojot īpašas iniciatīvas, kurās iesaistītas mazās un vidējās saimniecības. Tas ietver pastiprinātu lauksaimnieku sadarbību kopīgās uzglabāšanas, pārstrādes un tirdzniecības pasākumos un vērtību ķēdes dalībnieku, tostarp tirgotāju, mazumtirgotāju, restorānu, skolu un patērētāju, iesaistīšanu tādu vērtību ķēžu veidošanā, kurās atzītas agroekoloģiskās lauksaimniecības un pārtikas sistēmu prasības un priekšrocības. Tas uzlabotu lauksaimnieku spēju aizstāvēt savas intereses un pievienoto vērtību, tādējādi mazinot agroekoloģiskās lauksaimniecības sistēmu atkarību no valsts atbalsta;
• lauksaimniecības sistēmu ilgtspējas standartu uzlabošana, kur lauksaimniekiem tiek noteikta lielāka atbildība un atlīdzība par vides mērķu sasniegšanu, arī ar jauniem uz rezultātiem balstītiem agrovides un klimata pasākumiem;
• privāto shēmu un vērtību ķēdes iniciatīvu saskaņošana ar valsts ilgtspējības standartiem, kā paredzēts stratēģijā "No saimniecības līdz galdam";
• agroekoloģijas principu un prakses iekļaušana skolu mācību programmās, ietverot pārtikas ražošanas un patēriņa principus, lauksaimniecības praksi un sociālo atbildību;
• uzlabot lauksaimniecības politikas izstrādi un pārvaldību un piemērot plašāku pārtikas sistēmas perspektīvu agroekoloģiskām pārmaiņām, lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus.

Konkrēti ieteikumi, ņemot vērā dažādos agroekoloģisko pāreju kontekstus 15 Eiropas valstu gadījumu pētījumos, ir apkopoti politikas kopsavilkumos par konkrētiem gadījumiem.

Politikas kopsavilkumi

Austria

• UNISECO H2020 policy brief: Mitigation of climate change by humus formation and regenerative arable farming in Eastern Austria
• UNISECO H2020 policy brief: Eindämmung des Klimawandels durch Humusaufbau und regenerativen Ackerbau in Ostösterreich

Czech Republic

• UNISECO H2020 policy brief: Improving soil properties on arable land by maintaining organic dairy farming in the Vysočina region
• UNISECO H2020 policy brief: Zlepšení půdních vlastností orné půdy udržením ekologického hospodaření mléčných farem na Vysočině

Finland

• UNISECO H2020 policy brief: The profitability of biogas investments remains an obstacle to achieving the carbon neutrality objectives of the dairy value chain
• UNISECO H2020 policy brief: Biokaasuinvestointien kannattavuus edelleen este maitoketjun hiilineutraaliustavoitteiden toteutumiselle

France

• UNISECO H2020 policy brief: Viticulture and agroecology (France). Cooperation between farmers to foster agroecological practices in viticulture
• UNISECO H2020 policy brief: Viticulture et agro-écologie (France). Coopération entre exploitants viticoles pour promouvoir les pratiques agro-écologiques en viticultre

Germany

• UNISECO H2020 policy brief: Supporting knowledge networks for sustainable farming practices in Lower Saxony
• UNISECO H2020 policy brief: Förderung von Wissensnetzwerken für eine nachhaltige Landwirtschaft in Niedersachsen

Greece

• UNISECO H2020 policy brief: The role of collective efforts in fostering agro-ecological transition in Imathia, Northern Greece
• UNISECO H2020 policy brief: Η συμβολή των συλλογικών προσπαθειών στην προώθηση της μετάβασης προς την αγρο-οικολογία στην Ημαθία

Hungary

•  UNISECO H2020 policy brief: Soil conservation farming in Hungary: How policies could be improved to assist agro-ecological transition?
• UNISECO H2020 policy brief: Szakpolitikai ajánlás: Talajkímélő gazdálkodás Magyarországon Miként lehet segíteni a szakpolitikák javításán keresztül az agro-ökológia felé történő elmozdulást?

Italy

• UNISECO H2020 policy brief: Innovative policy tools and grassroots initiatives to foster the agroecological transition of a market-oriented winegrowing area (Chianti, Italy)
• UNISECO H2020 policy brief: Strumenti politici innovativi ed iniziative locali per favorire la transizione agroecologica di un'area vitivinicola orientata al mercato (Chianti, Italia)

Latvia

• UNISECO H2020 policy brief: Differentiation of support for organic farming based on the complexity of agro-ecological farming practices and performance of agro-environmental measures in Latvia
• UNISECO H2020 policy brief: Policies Enabling Transition to Organic Dairy Farming Systems in Latvia
• UNISECO H2020 Policy brief: Atbalsta pasākumu diferencēšana bioloģiskajai lauksaimniecībai Latvijā
• UNISECO H2020 Policy brief: Politikas atbalsts pārejai uz bioloģiskās piena lopkopības sistēmu Latvijā

Lithuania

• UNISECO H2020 policy brief: Small family dairy farms - from status quo to agroecological farming systems?
• UNISECO H2020 Politikos santrauka: Smulkių pieno ūkių ateitis – agroekologinių ūkininkavimo sistemų link?

Romania

• UNISECO H2020 Policy brief: Support the economic viability of the majority of Romanian farms by investing nationally in storage and processing facilities

Spain

• UNISECO H2020 policy brief: Supporting the development of an agro-ecological market through Measure 16.2 of the Rural Development Program (RDP) in Navarra
• UNISECO H2020 policy brief: Apoyar el desarrollo del mercado agroecológico en Navarra (España) a través de la Medida 16.2 del Programa de Desarrollo Rural (PDR)

Sweden

• UNISECO H2020 policy brief: Agro-ecological diversification to produce more food from Swedish ruminant farms

Switzerland

• UNISECO H2020 policy brief: Increasing the knowledge about income alternatives to intensive livestock farming of the Swiss Lucerne Central Lakes region
• UNISECO H2020 policy brief: Verbesserung der Kenntnisse über Einkommensalternativen zur intensiven Nutztierhaltung in der Region Luzerner Mittellandseen

United Kingdom

• UNISECO H2020 policy brief: Addressing barriers of culture, mindset and institutions through effective co-creation forums and networking, in North-east Scotland, UK
• UNISECO H2020 policy brief: Tackling the shortage of skilled and informed labour to deliver transitions to agro-ecological farming systems in North-east Scotland, UK

Project level briefs

• UNISECO H2020 policy brief: Recommendations for future research needs and actions to enhance agro-ecological transitions
• UNISECO H2020 policy brief: Operation of a Multi-Actor Platform in a transdisciplinary project focused on agro-ecological transitions
• UNISECO H2020 policy brief: Supporting advice, education and lifelong learning to promote agroecological transitions