Agroekoloģisko zināšanu centrs

Politikas ieteikumi

Politikas pasākumi zināšanu veicināšanai un sadarbības atbalstam ir galvenie instrumenti, lai veicinātu pāreju uz agroekoloģiju Eiropā, jo īpaši tur, kur saimniecības iepazīstas ar agroekoloģisko praksi un tām ir jāveido zināšanu bāze. Atbalsts konsultāciju pakalpojumiem ir agroekoloģisko pāreju pamatā, kas ietver pāreju no ražošanas, kas balstīta uz intensīvām izejvielām, uz ražošanas, kas balstīta uz zināšanām, paradigmu. Sadarbības pasākumiem ir potenciāls radīt sinerģiju starp dažādām pārtikas ķēdēm un to iekšienē, uzturēt spēju veidošanu, kā arī veicināt patērētāju iesaistīšanos. Agrovides maksājumi un maksājumi par ieguldījumiem būtu vēl vairāk jāpielāgo un jāvirza konkrētiem saimniecību veidiem (piemēram, mazām un vidējām saimniecībām), lai veicinātu plašākas pārmaiņas un nodrošinātu jaunās prakses pastāvību. Kopējās lauksaimniecības politikas Lauku attīstības programmā ir iekļauti šādi instrumenti, tomēr tos varētu koriģēt un mērķtiecīgi virzīt, lai agroekoloģiju uzskatītu par prioritāti. Uz rezultātiem balstīti maksājumi par agroekoloģisko praksi ir svarīgi inovatīvi instrumenti, kuru priekšrocības ir novērotas izmēģinājuma projektos. Lauksaimnieku iesaistīšana rezultātu uzraudzībā varētu uzlabot pasākumu rentabilitāti. 

Agroekoloģiskām pārmaiņām ir nepieciešami vidēja termiņa stratēģiskie plāni, kas varētu veicināt pārmaiņas saimniecību līmenī un ļautu pakāpeniski paplašināt agroekoloģiju teritoriālā līmenī, izmantojot:

  • uzlabojot lauksaimnieku zināšanas, izmantojot sadarbību un savstarpēju mācīšanos, par agroekoloģijas priekšrocībām videi un ekonomiskajām iespējām, integrējot pašreizējo EIP-AGRI darbības grupu pieredzi;
  • palielinot vietējo dalībnieku spēju veidot agroekoloģiskus tīklus un ilgstošu horizontālu un vertikālu sadarbību pārtikas apritē, izmantojot īpašas iniciatīvas, kurās iesaistītas mazās un vidējās saimniecības. Tas ietver pastiprinātu lauksaimnieku sadarbību kopīgās uzglabāšanas, pārstrādes un tirdzniecības pasākumos un vērtību ķēdes dalībnieku, tostarp tirgotāju, mazumtirgotāju, restorānu, skolu un patērētāju, iesaistīšanu tādu vērtību ķēžu veidošanā, kurās atzītas agroekoloģiskās lauksaimniecības un pārtikas sistēmu prasības un priekšrocības. Tas uzlabotu lauksaimnieku spēju aizstāvēt savas intereses un pievienoto vērtību, tādējādi mazinot agroekoloģiskās lauksaimniecības sistēmu atkarību no valsts atbalsta;
  • lauksaimniecības sistēmu ilgtspējas standartu uzlabošana, kur lauksaimniekiem tiek noteikta lielāka atbildība un atlīdzība par vides mērķu sasniegšanu, arī ar jauniem uz rezultātiem balstītiem agrovides un klimata pasākumiem;
  • privāto shēmu un vērtību ķēdes iniciatīvu saskaņošana ar valsts ilgtspējības standartiem, kā paredzēts stratēģijā "No saimniecības līdz galdam";
  • agroekoloģijas principu un prakses iekļaušana skolu mācību programmās, ietverot pārtikas ražošanas un patēriņa principus, lauksaimniecības praksi un sociālo atbildību;
  • uzlabot lauksaimniecības politikas izstrādi un pārvaldību un piemērot plašāku pārtikas sistēmas perspektīvu agroekoloģiskām pārmaiņām, lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus.

Konkrēti ieteikumi, ņemot vērā dažādos agroekoloģisko pāreju kontekstus 15 Eiropas valstu gadījumu pētījumos, ir apkopoti politikas kopsavilkumos par konkrētiem gadījumiem.

Politikas kopsavilkumi

Austria

Czech Republic

Finland

France

Germany

Greece

Hungary

Italy

Latvia

Lithuania

Romania

Spain

Sweden

Switzerland

United Kingdom

Project level briefs